Sapiens - A brief history of Humankind by Yuval Harari

Saturs īsumā

Grāmata Sapiens ir par cilvēces kā sugas vēsturi. Šī grāmata ir sadalīta lielāko revolūciju posmos:

  1. Cognitive revolution
  2. Agricultural revolution
  3. Industrial revolution

Jāpiemin gan, ka, jo tuvāk mūsdienām, jo vairāk atsauču. Kas tikai nozīmē to, ka jo senāka pagātne, jo vairāk viedokļu un spekulāciju par to kā varētu būt bijis un mazāk faktu un zināšanu. Arī tas ir jāatceras.

Kognitīvā revolūcija

Man visinteresantākā šķita pirmā daļa - par vissenāko vēsturi - Kognitīvo revolūciju. Jeb par to brīdi (vai tūkstošus gadu), kad mēs reāli zaudējām “dabisko dzīvošanas veidu”. Šajā laikā tika piekopts krājēju-vācēju dzīves veids.

Šīs sadaļas galvenais secinājums ir:

visa mūsu šī brīža pasaule ir imagināra - nesaistīta ar reālo

Piemēram, politika, uzņēmumi, ekonomika, nauda… visa cilvēku ikdiena notiek ar mūsu galvās esošiem pieņēmumiem un idejām. Tas, ka spējam vienoties un ticēt reāli neeksistējošām lietām, bieži vien šīs lietas vairāk vai mazāk rada. Cilvēks dzīvo imaginārā pasaulē.

Vēl interesanta tēze ir par to, ka Homo Sapiens nav vienīgā cilvēku suga, tā vienkārši iznīcināja visas pārējās. Un uz pasaules vienlaicīgi nav bijusi tikai viena suga, bet gan vairākas paralēli, tāpēc ir muļķīgi domāt, ka evolūcija notikusi pakāpeniski - tā vienmēr ir bijusi cīņa par dzīvību un nāvi.

Kā arī, šī nav pirmā reize, kad iznīcinām dabu mums apkārt - cilvēks vismaz 2 reizes ir iekarojis pasauli un iznīcinājis lielāko daļu megafaunas (nu, visu, kurai spēja tikt klāt) ļoti īsā laikā - mamuti, milzu sliņķi, ķenguri utml. Katru reizi ierodoties jaunā kontinentā, cilvēks iznīcinājis visu, kas viņam nedod tiešu labumu vai ir viegli nomedījams.

Agrārā revolūcija

Tad nāca agrārā revolūcija, kuras sākumā cilvēki dzīvoja sliktāk kā vācēju laikos, jo viņu uzturs un dzīvesveids nebija piemērots. Viņu domāšanas vieds ļoti smagi mainījās - tā vietā, lai mainītu dzīvesvietas, viņi būvēja ilglaicīgas nometnes un apauga ar mantām daudz vairāk kā krājēji-vācēji.

Agrārie cilvēki sāka veidot uzkrājumus un pateicoties pārtikas pārpalikumam, izveidojās lielākas cilvēku struktūras kā pilsētas (līdz ar to specializācija) un valstis (pārvaldes strukturas un militārās organizācijas).

Cilvēki sāka strādāt vairāk kā nekad (krājēji vācēji strādāja kādas 20h nedēļā, zemnieki - gandrīz visu laiku).

Un graudaugi pārņēma pasauli - jo tos bija viegli saskaitīt, līdz ar to, atņemt priekš karaļa vajadzībām.

Industriālā revolūcija

Tad nāca industriālā sabiedrība, imperiālisms un zinātne. Līdz tam cilvēce ticēja, ka pasaule ir vairāk vai mazāk stabila, bet līdz ar zinātni nāca ticība progresam - nebeidzamai attīstībai un vērtības pieaugumam.

Mūsdienu sabiedrības stūrkamens ir tas, ka kopējais pīrāgs vienmēr pieaug. Kapitāls, vērtība, nauda pieaug. Cik ilgi tā turpināsies, es tiešām nezinu.

Imperiālisms nāca reizē ar zinātni un šīs divas lietas ir sašūtas kopā līdz pat vēl neseniem laikiem, kad demokrātija sāka savu uzvaras gājienu. Mēs visi mūsdienās domājam kā Rietumeiropas sabiedrības locekļi, vienalga, kāda ir mūsu kultūra vai paražas. Tauta ir imagināra, tāpat kā viss pārējai mūsu galvās. Nav tādu “mūsejo” un “viņējo” - nav tādu “krievu” un “latviešu”.

Un pati pēdējā daļa bija par nākotni - dažādas spekulācijas par to, kas varētu notikt un kādas ir cilvēces nākamās problēmas. Apskats par šī brīža pasauli no ērgļa skatpunkta.


Interesantākās idejas

Sabiedrības

  • Krājēji-vācēji: atbildīgi par mūsu smadzeņu domāšanas veidu (atšķiram augus un dzīvniekus, baumojam).
  • Agrārā sabiedrība: atbildīga par mūsu šī brīža uzturu (graudaugi, piena produkti, cūkas, govis, vistas un mazā dažādība pārtikas produktos)
  • Industriālā sabiedrība: atbildīga par mūsu šī brīža sociālekonomisko struktūru (visi esam indivīdi - vājas komūnas, stipri viedokļi, augsts patēriņš, kapitālā sabiedrība)

Reliģijas/uzskatu sistēmas

Laika gaitā ir mainījušās reliģijas (uzskatu sistēmas) - no daudzdievības uz divdievību, mono-dievību, imperiālismu, demokrātiju, cilvēktiesībām, kapitālismu, nacionālismu, liberālismu, feminismu un visbeidzot, zinātni.

Nacionālisms ir tikai reliģija, tam nav īsti nekāda sakara ar cilvēku atšķirībām, jo mēs visi esam vienas sugas pārstāvji. Kultūra ir mainīga un tāpēc kultūras saglabāšana ir ļoti dīvaina lieta - pār mums valda zinātnes un kapitālisma domāšana un kāda tautas/valsts saglabāšana tāpēc vien, ka tos vieno kāda kultūra ir muļķīga, jo mēs visi esam cilvēki ar stipri līdzīgām vērtību sistēmām. Savādākos cilvēkus mēs jau esam iznīcinājuši.

Progress

Cilvēka spēja vienlaicīgi ticēt pretējiem uzskatiem ir tas, kas mūs virza uz priekšu. Visu laiku mēģinam atrast skaidrojumu tam, ko nesaprotam un tam, kas acīmredzami nav kārtībā šī brīža uzskatos.

Mūžīgais progress ir kapitālisma sāls. Kopējais planētas pīrāgs nekad nepaliek mazāks, bet tikai palielinās. Imperiālā sabiedŗība ieguldīja zinātnē nevis tāpēc, ka tā bija pareizā lieta, bet gan tāpēc, ka tas deva viņiem pievienoto vērtību. Un mēs darām to joprojām.

Mūsdienas

Mūsdienās spēcīgās viduslaiku sabiedrības ir aizstātas ar stipru indivīda sajūtu un spēcīgu valsts pārvaldi. Valsts ir tā, kas gādā par mūsu izglītību, veselību un vecumdienām. Agrāk tā bija paplašinātā ģimene. Īstas komūnas ir aizvietotas ar patērētāju komūnām - visi vegāni jūtas kā kopējas komūnas dalībnieki, jo viņi patērē vegāniskos produktus, taču pārējie vegāni tevi nepazīst tik labi kā ģimene pirms pāris gadsimtiem. Mēs esam vientuļi un “brīvi”, jo tā mūs ir vieglāk vadīt.

Kritika

The Dangerous Populist Science of Yuval Noah Harari by Darshana Narayanan | Current Affairs