Pārdomas par dzimumu vienlīdzību Latvijā

Mums vitāli trūkst gudru, pašpietiekamu sieviešu, kuras domā.

Kā tas nākas, ka visi cilvēki, ko mēs spējam iedomāties uzaicināt raionalitātes klubiņā ir vīrieši? Kā tas nākas, ka visas (pat foršās) meičas šķiet pārāk blondas un pārāk seklas? Kāpēc pat man nav (gandrīz) nevienas dāmas, ko uzaicināt? Tā vien liekas, ka meitenes kaut ko dara ļoti, ļoti nepareizi - viņas ir dikti aktīvas, bet nepievērš uzmanību fundamentālām un svarīgām lietām. Galu galā tas noved pie sēdēšanas mājās un seriālu skatīšanās, kamēr čaļi (pat bez izglītības) domā un būvē pasauli.
Mūs default’ā noliek par sekretārēm ne jau tāpēc, ka mēs būtu neizglītotas vai enko citu nemācētu bet gan tāpēc, ka mēs nedomājam lielas domas.

Mums trūkst meitenes, kuras dara nepareizi - kuras nemācās sociālās zinātnes un mākslu, bet ņem priekšā smagos tematus. Meitenes, kuras augušas tikpat brīvā vidē kā puiši, meitenes, kuras nebaidās ņemt īstus riskus.

Es laikam tikko sapratu, ka esmu feministe. Now it is official.